Boļševiki pilnībā iebilda pret privāto īpašumu. Lielākā daļa nozares un banku tika nacionalizēti 1917. gada novembrī. Tas nozīmēja, ka valdība pārņēma īpašumtiesības un vadību. Zeme tika pasludināta par sociālo īpašumu, un zemniekiem bija atļauts sagrābt muižniecības zemi. Pilsētās boļševiki ieviesa lielo māju sadalīšanu atbilstoši ģimenes prasībām. Viņi aizliedza izmantot vecos aristokrātijas nosaukumus. Lai apstiprinātu pārmaiņas, tika izvēlēta jaunas formas tērpi armijai un amatpersonām pēc apģērbu sacensībām, kas tika organizētas 1918. gadā- kad tika izvēlēta padomju cepure Chudonka). Boļševiku partija tika pārdēvēta par krievu komunistisko partiju (boļševiku). 1917. gada novembrī boļševiki veica vēlēšanas Satversmes sapulcē, taču viņi nespēja iegūt vairākuma atbalstu. 1918. gada janvārī asambleja noraidīja boļševiku pasākumus un Ļeņins noraidīja asambleju. Viņš domāja, ka viss Krievijas padomju kongress ir demokrātiskāks nekā asambleja, kas ievēlēta nenoteiktos apstākļos. 1918. gada martā, neskatoties uz viņu politisko sabiedroto iebildumiem, boļševiki mieru ar Vāciju panāca Brest Litovskā. Turpmākajos gados boļševiki kļuva par vienīgo partiju, kas piedalījās visos Krievijas padomju kongresā, kas kļuva par valsts parlamentu, vēlēšanās. Krievija kļuva par vienas partijas valsti. Arodbiedrības tika turētas partijas kontrolē. Slepenā policija vispirms izsauca Cheka, un vēlāk Ogpu un NKVD) sodīja tos, kuri kritizēja boļševikus. Daudzi jauni rakstnieki un mākslinieki pulcējās uz ballīti, jo tā bija sociālisma un pārmaiņu dēļ. Pēc 1917. gada oktobra tas noveda pie eksperimentiem mākslā un arhitektūrā. Bet daudzi kļuva vīlušies cenzūras dēļ, kuru partija mudināja. Language: Latvian