Nacionālās vienotības idejas deviņpadsmitā gadsimta sākumā Eiropā bija cieši saistītas ar liberālisma ideoloģiju. Termins “liberālisms” izriet no latīņu saknes liber, kas nozīmē brīvu. Jaunajām vidējām klasēm liberālisms iestājās par brīvību indivīdam un vienlīdzībai likumā. Politiski tas uzsvēra valdības jēdzienu ar piekrišanu. Kopš Francijas revolūcijas liberālisms bija iestājies par autokrātijas un kancelejas privilēģiju beigām – konstitūciju un reprezentatīvu valdību ar parlamenta starpniecību. Deviņpadsmitā gadsimta liberāļi arī uzsvēra privātā īpašuma neaizskaramību.
Tomēr vienlīdzība likuma priekšā ne vienmēr bija par universālām vēlēšanām. Jūs atcerēsities, ka revolucionārajā Francijā, kas iezīmēja pirmo politisko eksperimentu liberālajā demokrātijā, balsstiesības un ievēlēšana tika piešķirtas tikai vīriešiem, kas pieder īpašumam. Vīrieši bez īpašuma un visām sievietēm tika izslēgti no politiskajām tiesībām. Tikai īsu laiku saskaņā ar Jacobins visiem pieaugušajiem vīriešiem baudīja vēlēšanas. Tomēr Napoleona kods atgriezās pie ierobežotās vēlēšanu un samazināja sievietes līdz nepilngadīgā statusam, pakļauts tēvu un vīru pilnvarām. Visā deviņpadsmitajā un divdesmitā gadsimta sākumā sievietes un nepropētie vīrieši organizēja opozīcijas kustības, pieprasot vienlīdzīgas politiskās tiesības.
Ekonomiskajā jomā liberālisms iestājās par tirgus brīvību un valsts noteiktu ierobežojumu atcelšanu preču un kapitāla kustībai. Deviņpadsmitā gadsimta laikā tas bija spēcīgs topošo vidusšķiras pieprasījums. Deviņpadsmitā gadsimta pirmajā pusē ņemsim piemēru vāciski runājošajiem reģioniem. Napoleona administratīvie pasākumi bija izveidojuši no neskaitāmām mazām galvenajām principiem 39 valstu konfederāciju. Katram no tiem bija sava valūta, kā arī svars un pasākumi. Tirgotājam, kurš 1833. gadā ceļoja no Hamburgas uz Nirnbergu, lai pārdotu savas preces, būtu nācies iziet cauri 11 muitas šķēršļiem un katram no tiem maksāt par muitas nodokli aptuveni 5 procentu apmērā. Pienākumi bieži tika iekasēti pēc preču svara vai mērīšanas. Tā kā katram reģionam bija sava svara un pasākumu sistēma, tas ietvēra laikietilpīgu aprēķinu. Piemēram, auduma rādītājs bija Elle, kas katrā reģionā stāvēja citā garumā. Frankfurtē nopirktajā tekstilmateriāla elle iegūs jums 54,7 cm auduma, Maincā 55,1 cm, Nirnbergā 65,6 cm, Freiburgā 53,5 cm.
Šādus apstākļus jaunās komerciālās klases uzskatīja par šķēršļiem ekonomiskai apmaiņai un izaugsmei, kuri strīdējās par vienotas ekonomikas teritorijas izveidi, kas ļāva netraucētai preču, cilvēku un kapitāla pārvietošanai. 1834. gadā pēc Prūsijas iniciatīvas tika izveidota muitas savienība vai gellerīns, un tai pievienojās lielākā daļa Vācijas valstu. Savienība atcēla tarifu barjeras un samazināja valūtu skaitu no vairāk nekā trīsdesmit līdz diviem. Dzelzceļa tīkla izveidošana vēl stimulēja mobilitāti, izmantojot ekonomiskās intereses nacionālajā apvienošanā. Ekonomikas nacionālisma vilnis nostiprināja tajā laikā pieaugošos plašākos nacionālistiskos uzskatus.
Language: Latvian