Gados pēc 1919. gada mēs redzam, ka nacionālā kustība izplatās uz jaunām teritorijām, iekļauj jaunas sociālās grupas un izstrādā jaunus cīņas veidus. Kā mēs saprotam šīs norises? Kādas sekas viņiem bija?
Pirmkārt, karš radīja jaunu ekonomisko un politisko situāciju. Tas noveda pie milzīga aizsardzības izdevumu pieauguma, ko finansēja ar kara aizdevumiem un palielinot nodokļus: tika paaugstināti muitas nodokļi un ieviesti ienākuma nodoklis. Kara gadu laikā cenas palielinājās – divkāršojoties no 1913. līdz 1918. gadam, izraisot ārkārtējas grūtības parastiem cilvēkiem. Ciemati tika aicināti piegādāt karavīrus, un piespiedu vervēšana lauku apvidos izraisīja plašu dusmu. Tad 1918.-19. Un 1920.-21. Gadā kultūras daudzās Indijas daļās neizdevās, kā rezultātā radās akūts pārtikas trūkums. To pavadīja gripas epidēmija. Saskaņā ar 1921. gada tautas skaitīšanu no 12 līdz 13 miljoniem cilvēku badu un epidēmijas rezultātā gāja bojā.
Cilvēki cerēja, ka viņu grūtības beigsies pēc kara beigām. Bet tas nenotika.
Šajā posmā parādījās jauns vadītājs un ieteica jaunu cīņas veidu.
Language: Latvian