Iepriekšējās divās nodaļās mēs esam apskatījuši divus galvenos demokrātiskās valdības elementus. 3. nodaļā mēs redzējām, kā demokrātiska valdība ir periodiski jāievēl brīvā un taisnīgā veidā. 4. nodaļā mēs uzzinājām, ka demokrātijai jābalstās uz institūcijām, kas ievēro noteiktus noteikumus un procedūras. Šie elementi ir nepieciešami, bet nav pietiekami demokrātijai. Vēlēšanas un institūcijas ir jāapvieno ar trešo elementu – tiesību baudīšanu -, lai padarītu valdību demokrātiju. Pat vispiemērotākajiem ievēlētajiem valdniekiem, kas strādā caur izveidoto institucionālo procesu, jāiemācās nešķērsot dažas robežas. Pilsoņu demokrātiskās tiesības nosaka šīs robežas demokrātijā. Tas ir tas, ko mēs uzņemam šajā grāmatas pēdējā nodaļā. Sākumā mēs apspriežam dažus reālās dzīves gadījumus, lai iedomāties, ko nozīmē dzīvot bez tiesībām. Tas noved pie diskusijas par to, ko mēs domājam pēc tiesībām un kāpēc mums tās ir vajadzīgas. Tāpat kā iepriekšējās nodaļās, vispārējā diskusijā seko uzmanība Indijai. Pa vienam mēs apspriežam pamattiesības Indijas konstitūcijā. Tad mēs pievēršamies tam, kā parastie pilsoņi var izmantot šīs tiesības. Kas viņus aizsargās un izpildīs? Visbeidzot mēs apskatīsim, kā ir paplašinājies tiesību joma. Language: Latvian