Gūtenbergs bija tirgotāja dēls un uzauga uz lielu lauksaimniecības īpašumu. Kopš bērnības viņš vēlāk bija redzējis vīna un olīvu preses, viņš apguva pulēšanas akmeņu mākslu, kļuva par Goldsmith meistaru un arī ieguva kompetenci, lai izveidotu svina veidnes, kuras izmanto piekariņu izgatavošanai. Balstoties uz šīm zināšanām, Gūtenbergs pielāgoja esošo tehnoloģiju, lai izstrādātu savu jauninājumu. Olīvu prese nodrošināja drukas preses modeli, un veidnes tika izmantotas metāla tipu liešanai alfabēta burtiem. Līdz 1448. gadam Gūtenbergs pilnveidoja sistēmu. Pirmā viņa izdrukātā grāmata bija Bībele. Apmēram 180 eksemplāru tika iespiesti, un to izgatavošana prasīja trīs gadus. Pēc laika standartiem tas bija ātrs ražošana.
Jaunā tehnoloģija pilnībā neizdeva esošo grāmatu ražošanas mākslu ar rokām.
Faktiski drukātās grāmatas sākumā ļoti atgādināja rakstiskos manuskriptus pēc izskata un izkārtojuma. Metāla burti atdarināja dekoratīvos ar roku rakstītos stilus. Robežas apgaismoja ar rokām ar zaļumiem un citiem modeļiem, un ilustrācijas tika krāsotas. Grāmatās, kas iespiestas bagātniekiem, drukātajā lapā tika turēta tukša vieta. Katrs pircējs varēja izvēlēties dizainu un izlemt par glezniecības skolu, kas veiktu ilustrācijas
Simt gadu laikā no 1450. līdz 1550. gadam lielākajā daļā Eiropas valstu tika izveidotas iespieddarbu preses. Printeri no Vācijas ceļoja uz citām valstīm, meklējot darbu un palīdzot sākt jaunas preses. Pieaugot tipogrāfijas preses skaitam, uzplauka grāmatu producēšana. Piecpadsmitā gadsimta otrajā pusē bija 20 miljoni drukātu grāmatu eksemplāru, kas pārpludināja tirgus Eiropā. Stiprinājums sešpadsmitajā gadsimtā pieauga līdz aptuveni 200 miljoniem eksemplāru.
Šī pāreja no rokas drukāšanas uz mehānisko drukāšanu noveda pie drukas revolūcijas.
Language: Latvian