Vēlēšanas regulāri notiek jebkurā demokrātijā. Pasaulē ir vairāk nekā simts valstu, kurās notiek vēlēšanas, lai izvēlētos cilvēku pārstāvjus. Mēs arī lasījām, ka vēlēšanas notiek daudzās valstīs, kas nav demokrātiskas.
Bet kāpēc mums ir vajadzīgas vēlēšanas? Mēģināsim iedomāties demokrātiju bez vēlēšanām. Cilvēku noteikums ir iespējams bez jebkādām vēlēšanām, ja visi cilvēki var sēdēt kopā katru dienu un pieņemt visus lēmumus. Bet, kā mēs jau redzējām 1. nodaļā, tas nav iespējams nevienā lielā sabiedrībā. Tāpat nav iespējams, ka visiem ir laiks un zināšanas pieņemt lēmumus visos jautājumos. Tāpēc lielākajā daļā demokrātiju cilvēki valda caur saviem pārstāvjiem.
Vai ir kāds demokrātisks veids, kā atlasīt pārstāvjus bez vēlēšanām? Domāsim par vietu, kur pārstāvji tiek izvēlēti, pamatojoties uz vecumu un pieredzi. Vai vieta, kur tie tiek izvēlēti, pamatojoties uz izglītību vai zināšanām. Varētu būt zināmas grūtības izlemt par to, kurš ir pieredzējis vai zinošs. Bet pieņemsim, ka cilvēki var atrisināt šīs grūtības. Skaidrs, ka šādai vietai nav vajadzīgas vēlēšanas.
Bet vai mēs varam šo vietu saukt par demokrātiju? Kā mēs uzzinām, vai cilvēkiem patīk viņu pārstāvji vai nē? Kā mēs nodrošinām, ka šie pārstāvji valda atbilstoši cilvēku vēlmēm? Kā pārliecināties, ka tiem, kas cilvēkiem nepatīk, nepaliek viņu pārstāvji? Tam ir nepieciešams mehānisms, ar kuru cilvēki regulāri var izvēlēties savus pārstāvjus un mainīt tos, ja viņi to vēlas. Šo mehānismu sauc par vēlēšanām. Tāpēc vēlēšanas tiek uzskatītas par būtiskām mūsu laikos jebkurai reprezentatīvai demokrātijai. Vēlēšanās vēlētāji izdara daudzas izvēles:
• Viņi var izvēlēties, kurš viņiem pieņems likumus.
• Viņi var izvēlēties, kurš veidos C valdību, un pieņems lēmumus.
• Viņi var izvēlēties partiju, kuras politika vadīs valdības C un likumu veidošanu.
Language: Latvian