Kā meža noteikumi ietekmēja audzēšanu Indijā

Viena no galvenajām Eiropas koloniālisma ietekmēm bija uz kultivēšanas vai slīdētas lauksaimniecības maiņas praksi. Šī ir tradicionāla lauksaimniecības prakse daudzās Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas daļās. Tam ir daudz vietējo vārdu, piemēram, konēdija Dienvidaustrumu Āzijā, MILPA Centrālamerikā, Chitemene vai Tary Āfrikā un Čena Šrilankā. Indijā, Dhya, Penda, Bewar, Nerad, Jhum, Podu, Kbbandad un Kumri ir daži no vietējiem swidden lauksaimniecības terminiem.

Mainot kultivēšanu, meža daļas tiek sagrieztas un sadedzinātas rotācijā. Sēklas tiek sētas pelnos pēc pirmajām musonu lietus, un ražu novāc līdz oktobrim-novembrim. Šādus zemes gabalus kultivē pāris gadus un pēc tam atstāj papuvi 12 līdz 18 gadus, lai mežs varētu atgūties. Šajos zemes gabalos tiek audzēts kultūraugu maisījums. Indijas un Āfrikas centrālajā daļā tā varētu būt prosa, Brazīlijas Maniokā un citās Latīņamerikas kukurūzas un pupiņu gadījumā. Latīņamerikas kukurūzas un pupiņu daļas.

Eiropas mežsaimnieki šo praksi uzskatīja par kaitīgu mežiem. Viņi uzskatīja, ka zeme, kas tika izmantota kultivēšanai ik pēc dažiem gadiem, nevarēja audzēt kokus dzelzceļa kokmateriāliem. Kad tika sadedzināts mežs, bija papildu briesmas, ka liesmas izplatās un sadedzina vērtīgus kokmateriālus. Atjaunošanas maiņa arī apgrūtināja valdības aprēķināšanu XES CREFORE, valdība nolēma aizliegt pārslēgšanu. Rezultātā daudzas kopienas bija piespiedu kārtā pārvietotas no savām Mes mežos. Dažiem bija jāmaina profesijas, bet daži nobrieda 1 lielos un mazos sacelšanās.   Language: Latvian