Sociāli un politiski nolaistā aristokrātija bija dominējošā klase kontinentā. Šīs klases locekļus apvienoja kopīgs dzīvesveids, kas samazinājās pa reģionālajām nodaļām. Viņiem piederēja muižas laukos un arī pilsētās. Viņi runāja franču valodā diplomātijas un augstas sabiedrības vajadzībām. Viņu ģimenes bieži bija saistītas ar laulības saitēm. Šī spēcīgā aristokrātija tomēr skaitliski bija maza grupa. Lielāko daļu iedzīvotāju veidoja zemnieku saimniecība. Uz rietumiem lielāko daļu zemes audzēja īrnieki un mazie īpašnieki, savukārt Austrumeiropā un Centrāleiropā zemes īpašuma modeli raksturoja ar kuru kultivēja serfi.
Rietumu un Centrāleiropas daļās rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības izaugsme nozīmēja pilsētu izaugsmi un komerciālo klašu parādīšanos, kuru pastāvēšana balstījās uz tirgus ražošanu. Industrializācija sākās Anglijā astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē, bet Francijā un Vācijas valstu daļās tā notika tikai deviņpadsmitajā gadsimtā. Pēc tam jaunas sociālās grupas kļuva par strādnieku šķiras iedzīvotāju skaitu, un vidējās klases, ko veidoja rūpnieki, uzņēmēji, profesionāļi. Centrāleiropā un Austrumeiropā šīs grupas bija mazāka līdz deviņpadsmitā gadsimta beigām. Starp izglītotajām, liberālajām vidusšķirām nacionālās vienotības idejas pēc aristokrātisko privilēģiju atcelšanas ieguva popularitāti.
Language: LatvianAristokrātija un jaunā vidusšķira Indijā
Sociāli un politiski nolaistā aristokrātija bija dominējošā klase kontinentā. Šīs klases locekļus apvienoja kopīgs dzīvesveids, kas samazinājās pa reģionālajām nodaļām. Viņiem piederēja muižas laukos un arī pilsētās. Viņi runāja franču valodā diplomātijas un augstas sabiedrības vajadzībām. Viņu ģimenes bieži bija saistītas ar laulības saitēm. Šī spēcīgā aristokrātija tomēr skaitliski bija maza grupa. Lielāko daļu iedzīvotāju veidoja zemnieku saimniecība. Uz rietumiem lielāko daļu zemes audzēja īrnieki un mazie īpašnieki, savukārt Austrumeiropā un Centrāleiropā zemes īpašuma modeli raksturoja ar kuru kultivēja serfi.
Rietumu un Centrāleiropas daļās rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības izaugsme nozīmēja pilsētu izaugsmi un komerciālo klašu parādīšanos, kuru pastāvēšana balstījās uz tirgus ražošanu. Industrializācija sākās Anglijā astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē, bet Francijā un Vācijas valstu daļās tā notika tikai deviņpadsmitajā gadsimtā. Pēc tam jaunas sociālās grupas kļuva par strādnieku šķiras iedzīvotāju skaitu, un vidējās klases, ko veidoja rūpnieki, uzņēmēji, profesionāļi. Centrāleiropā un Austrumeiropā šīs grupas bija mazāka līdz deviņpadsmitā gadsimta beigām. Starp izglītotajām, liberālajām vidusšķirām nacionālās vienotības idejas pēc aristokrātisko privilēģiju atcelšanas ieguva popularitāti.
Language: Latvian