Jūs jau esat lasījis par dažādām valdības formām. Balstoties uz līdz šim izpratni par demokrātiju, pieminot dažus piemērus, pierakstot dažas kopīgas iezīmes:
■ Demokrātiskās valdības
■ Demokrātiskas valdības
Kāpēc definēt demokrātiju?
Pirms mēs turpinām tālāk, vispirms ņemsim vērā Merry iebildumus. Viņai nepatīk šāds demokrātijas definēšanas veids, un viņa vēlas uzdot dažus pamatjautājumus. Viņas skolotāja Matilda Lyngdo atbild uz viņas jautājumiem, jo citi klasesbiedri pievienojas diskusijai:
Priecīgs: kundze, man šī ideja nepatīk. Vispirms mēs pavadām laiku, lai apspriestu demokrātiju, un tad mēs vēlamies uzzināt demokrātijas nozīmi. Es domāju loģiski, vai mums nevajadzētu to vērsties otrādi? Vai nozīmei nevajadzēja būt vispirms un tad piemēram?
LYNGDOHA MADAM: Es redzu jūsu viedokli. Bet tas nav tas, kā mēs ikdienā saprotam. Mēs izmantojam tādus vārdus kā pildspalva, lietus vai mīlestība. Vai mēs gaidām šo vārdu definīciju, pirms tos lietojam? Nāciet domāt par to, vai mums ir skaidra šo vārdu definīcija? Tikai lietojot vārdu, mēs saprotam tā nozīmi.
Priecīgs: Bet kāpēc tad mums vispār ir vajadzīgas definīcijas?
Lyngdohas kundze: mums ir vajadzīga definīcija tikai tad, kad saskaramies ar grūtībām vārda lietošanā. Mums ir nepieciešama lietus definīcija tikai tad, kad vēlamies to atšķirt no, teiksim, drizzle vai Cloudburst. Tas pats attiecas uz demokrātiju. Mums ir nepieciešama skaidra definīcija tikai tāpēc, ka cilvēki to izmanto dažādiem mērķiem, jo ļoti dažādi valdības veidi sevi dēvē par demokrātiju.
Ribiangs: Bet kāpēc mums ir jāstrādā pie definīcijas? Citā dienā jūs mums citējāt Ābrahamu Linkolnu: “Demokrātija ir tautas valdība, tauta un tautas”. Mēs, Meghalaya, vienmēr valdījām paši. To pieņem visi. Kāpēc mums tas jāmaina?
LYNGDOHA MADAM: Es nesaku, ka mums tas jāmaina. Arī man šķiet, ka šī definīcija ir ļoti skaista. Bet mēs nezinām, vai tas ir labākais veids, kā definēt, ja vien mēs par to nedomājam paši. Mēs nedrīkstam kaut ko pieņemt tikai tāpēc, ka tas ir slavens tikai tāpēc, ka visi to pieņem.
Yolanda: Ma’am, vai es varu kaut ko ieteikt? Mums nav jāmeklē neviena definīcija. Es kaut kur lasīju, ka vārds demokrātija nāk no grieķu vārda “Demokratia”. Grieķijas “demonstrācijas” nozīmē cilvēki un “kratija” nozīmē likumu. Tātad demokrātija ir tauta. Tā ir pareizā nozīme. Kur ir nepieciešamība debatēt?
LYNGDOHA MADAM: Tas ir arī ļoti noderīgs domāšanas veids par šo lietu. Es tikai teiktu, ka tas ne vienmēr darbojas. Vārds nepaliek piesaistīts tā izcelsmei. Padomājiet tikai par datoriem. Sākotnēji tie tika izmantoti skaitļošanai, tas ir, aprēķinot, ļoti sarežģītas matemātiskas summas. Tie bija ļoti spēcīgi kalkulatori. Bet mūsdienās ļoti maz cilvēku izmanto datorus summu aprēķināšanai. Viņi to izmanto rakstīšanai, projektēšanai, mūzikas klausīšanai un filmu skatīšanai. Vārdi paliek nemainīgi, bet to nozīme var mainīties ar laiku. Tādā gadījumā nav ļoti noderīgi aplūkot vārda pirmsākumus.
Priecīgs: kundze, tāpēc būtībā tas, ko jūs sakāt, ir tas, ka mūsu pašam par šo lietu nav saīsnes. Mums ir jādomā par tā nozīmi un jāattīsta definīcija.
LYNGDOHA MADAM: Tu man sakārtojies. Ļaujiet mums tagad ar to tikt galā.
Language: Latvian