Šajā nodaļā mēs esam apsvēruši. demokrātijas nozīme ierobežotā un aprakstošā nozīmē. Mēs esam sapratuši demokrātiju kā valdības veidu. Šis demokrātijas definēšanas veids palīdz mums noteikt skaidru minimālu iezīmju kopumu, kas demokrātijai jābūt. Visizplatītākā demokrātijas veidošanās mūsu laikos ir reprezentatīva demokrātija. Jūs par to jau esat lasījis iepriekšējās klasēs. Valstīs mēs saucam par demokrātiju, visi cilvēki nevalda. Lielākajai daļai ir atļauts pieņemt lēmumus visu cilvēku vārdā. Pat vairākums to nedara tieši. Lielākā daļa cilvēku valdīs
caur viņu ievēlētajiem pārstāvjiem. Tas kļūst nepieciešams, jo:
• Mūsdienu demokrātijas ir saistītas ar tik lielu cilvēku skaitu, ka viņiem ir fiziski neiespējami sēdēt kopā un pieņemt kolektīvu lēmumu.
• Pat ja viņi varētu, pilsonim nav laika, vēlmes vai prasmju piedalīties visos lēmumos.
Tas dod mums skaidru, bet minimālu izpratni par demokrātiju. Šī skaidrība palīdz mums atšķirt demokrātijas no nedemokrātijām. Bet tas neļauj mums atšķirt demokrātiju un labu demokrātiju. Tas neļauj mums redzēt demokrātijas darbību ārpus valdības. Par to mums ir jāpievēršas plašākai demokrātijas nozīmei.
Dažreiz mēs izmantojam demokrātiju organizācijām, kas nav valdība. Vienkārši izlasiet šos apgalvojumus:
• “Mēs esam ļoti demokrātiska ģimene. Ikreiz, kad ir jāpieņem lēmums, mēs visi apsēžamies un nonākam pie vienprātības. Manam viedoklim ir nozīme tikpat daudz kā mana tēva.”
• “Man nepatīk skolotāji, kuri neļauj studentiem runāt un uzdot jautājumus klasē. Es gribētu, lai skolotāji ar demokrātisku temperamentu.”
• “Viens līderis un viņa ģimenes locekļi izlemj visu šajā partijā. Kā viņi var runāt par demokrātiju?”
Šie vārda demokrātijas lietošanas veidi atgriežas pie tā pamatnes izpratnes par lēmumu pieņemšanas metodi. Demokrātisks lēmums. ietver konsultāciju ar visiem tiem, kurus ietekmē šis lēmums, un piekrišanu tiem. Tiem, kas nav spēcīgi, ir tāda pati teikt, pieņemot lēmumu kā vareni. Tas var attiekties uz valdību vai ģimeni vai jebkuru citu organizāciju. Tādējādi demokrātija ir arī princips, ko var piemērot jebkurai dzīves sfērai.
Dažreiz mēs lietojam vārdu. Demokrātija nevis apraksta nevienu esošo valdību, bet gan noteikt ideālu standartu, par kuru visām demokrātijām ir jācenšas kļūt:
• “Patiesa demokrātija ieradīsies šajā valstī tikai tad, kad neviens neizsalks gulēt.”
• “Demokrātijā katram pilsonim jāspēj spēlēt vienlīdzīgu lomu lēmumu pieņemšanā. Tāpēc jums nav vajadzīgas tikai vienlīdzīgas balsošanas tiesības. Katram pilsonim ir jābūt vienlīdzīgai informācijai, pamatizglītībai, vienlīdzīgiem resursiem un daudz saistību.”
Ja mēs šos ideālus uztveram nopietni, tad neviena valsts pasaulē nav demokrātija. Tomēr izpratne par demokrātiju kā ideālu mums atgādina, kāpēc mēs vērtējam demokrātiju. Tas ļauj mums spriest par esošo E demokrātiju un noteikt tās vājās puses. Tas mums palīdz atšķirt minimālu demokrātiju un labu demokrātiju.
Šajā grāmatā mēs daudz netiek galā ar šo paplašināto demokrātijas jēdzienu. Mēs šeit koncentrējamies uz dažām galvenajām demokrātijas institucionālajām iezīmēm kā valdības forma. = Nākamgad jūs lasīsit vairāk par demokrātisku sabiedrību un mūsu demokrātijas novērtēšanas veidiem. Šajā posmā mums vienkārši jāņem vērā, ka demokrātija var attiekties uz daudzām dzīves sfērām un ka demokrātija var būt daudzu formu. Var būt dažādi veidi, kā pieņemt lēmumus demokrātiskā veidā, ja vien tiek pieņemts vienlīdzīgas konsultācijas pamatprincips. Visizplatītākā demokrātijas forma mūsdienu pasaulē ir valdīt caur cilvēku ievēlētajiem pārstāvjiem. Mēs lasīsim vairāk par to 3. nodaļā. Bet, ja kopiena ir maza, var būt citi veidi, kā pieņemt demokrātiskus lēmumus. Visi cilvēki var sēdēt kopā un tieši pieņemt lēmumus. Tas ir tas, kā Gram Sabha vajadzētu strādāt ciematā. Vai jūs varat iedomāties dažus citus demokrātiskus lēmumu pieņemšanas veidus?
Tas nozīmē arī to, ka neviena valsts nav perfekta demokrātija. Demokrātijas iezīmes, par kurām mēs apspriedām šajā nodaļā, sniedz tikai minimālos demokrātijas nosacījumus. Tas nepadara to par ideālu demokrātiju. Katrai demokrātijai ir jācenšas realizēt demokrātisku lēmumu pieņemšanas ideālus. To nevar sasniegt vienreiz un uz visiem laikiem. Tas prasa pastāvīgas pūles, lai glābtu un stiprinātu demokrātiskās lēmumu pieņemšanas formas. Tas, ko mēs darām kā pilsoņi, var mainīt mūsu valsti vairāk vai mazāk demokrātisku. Tas ir spēks un
Demokrātijas vājums: valsts liktenis ir atkarīgs ne tikai no tā, ko dara valdnieki, bet arī galvenokārt no tā, ko mēs kā pilsoņi darām.
Tas ir tas, kas atšķir demokrātiju no citām valdībām. Citas valdības formas, piemēram, monarhija, diktatūra vai vienas partijas likums, neprasa, lai visi pilsoņi piedalītos politikā. Faktiski vairums nedemokrātisku valdību vēlētos, lai pilsoņi nepiedalītos politikā. Bet demokrātija ir atkarīga no visu pilsoņu aktīvās politiskās līdzdalības. Tāpēc demokrātijas pētījumam jākoncentrējas uz demokrātisko politiku.
Language: Latvian
A